Par mums

Mūsu sirdslieta

2008 gada rudens. Zvana man čoms no Valkas. Tev varbūt ābolu sulu vajag? Man šogad pamatīga ābolu raža, nav, kur sulu likt. Nedaudz padomāju un teicu – labi, ved! Atveda man 60 litrus.Izdomāju uztaisīt ābolu vīnu. Saprašanas nebija nekādas, bet nopirku raugu, stikla bunduļus, cukuru un visu savienoju kopā. Tad uzliku trubiņu ar ūdeni, noliku siltā vietā un aizmirsu.

Pavasarī iedomājos, ka jānogaršo, kas tur iekšā. Vīns bija sanācis stiprs, bet nedzerams. Ko darīt? Nolēju no nosēdumiem un noliku garāžā vēsākā vietā. Pēc kāda laika, citam manam čomam ienāca doma atšķaidīt nolieto vīnu ar sulu, un tad  gan padzēriens bija labs. Tā mēs, periodiski tiekoties, malkojām šo brīnumdzērienu, kamēr vienu reizi čoms atbrauc ciemos un saka - atnes to vēso no garāžas! OOO..... vēsais.....interesanti skan – “Puķu Vēsais”.  Tā dzima nosaukums. “Puķes” ir mājas, kurās tapa šis vīns.

Nāca nākamā sezona. Biju jau šo to salasījies par vīnu gatavošanu un, tikko kā ogas un āboli  bija gatavi,  ķēros pie teorijas īstenošanas dzīvē. Tapa dažādi vīni, dzerami un nedzerami. Rezultātu iedrošināts, sāku kārtot dokumentus mājražotāja statusa iegūšanai un paralēli sāku spiest sulu no upenēm, jāņogām un āboliem. Taču testa laikā sapratu, ka vīni nav īsti izdevušies. Dzerami bija, bet prieka nekāda. Ko lai dara ar čupu ne ļoti garšīga vīna?  Atbildi saņēmu no viena zināma vīndara - viņš visus vīnus, kuri nesanāk, destilē.

Par destilēšanu man arī nebija ne mazākās nojausmas. Nopirku destilācijas aparātu, saliku un sāku darboties, saprotot tikai to, ka vīns jālej iekšā un aparāts jāsprauž rozetē. Šobrīd pašam par sevi nāk smiekli. Iespraudu rozetē un gaidīju, kad kaut kas tecēs. Kāds brīnums bija, kad sagaidīju pirmās piles! Dzīvē nekad to nebiju redzējis. Aparāta pārdevējs mani jau bija pabrīdinājis, ka pirmie pāris simts grami ir jālej ārā. Pirmais šķidrums man sanāca tieši tāds, kā vecajās padomju filmās - balts. Tajā brīdī sapratu, ka viss ir kārtībā, jo krāsa atbilst filmās redzētai. Ar čomu, ar kuru baudījām manu pirmo vīnu ar ķiršu sulu, kopā arī nobaudījām šo dīvaino, balto šķidrumu. Dzert varēja, un slikti arī nebija.

 Gāja laiks, līdz nejauši  vienam savam paziņam ieminējos, ka man ir tāds aparāts. Iedevu viņam notestēt iztecināto šķidrumu, un viņš man ne tikai pateica, ko par to domā, bet arī pamācīja, kā pareizi viss jādara. Rezultāts mani pašu pārsteidza. Dzēriens tiešām kļuva 100x labāks, bet līdz tādam, kāds tas ir šodien, vēl bija tāls ceļš ejams. Sekoja garas pauzes ar periodiskiem mēģinājumiem uzlabot dzērienu ar svārstīgiem rezultātiem. Saprašana par šo lietu joprojām bija maza, toties pats process sagādāja īstu prieku.

Kādu dienu, nejauši, YouTubē pamanīju video par mājas tecinātājiem Krievijā, un tad tik viss sākās...... 2-3 video pa dienu, kā rezultātā nopirku atbilstošu aparātu un salīdzinoši neilgā laikā  izgāju apmācību kursu pie Krievijas spicākajiem tecinātājiem. Tagad biju gatavs visu formēt oficiāli. Uz brīdi atdūros pret nosaukumu ``Puķu vēsais``. It kā būtu ok priekš vīna, bet priekš stiprā galīgi neder. Taču pavisam drīz sapratu -  PV64. Kas par 64? Grādi vai ? Nē.... 1998. gadā nopirku savu pirmo jauno auto. Salonā pieteicu numurzīmi 2929, bet, atbraucot uz svinīgo auto saņemšanu, ieraudzīju uz auto numuru 6464. 2929 neesot bijis pieejams. Laikam ejot, uzzināju, ka manam vecamtēvam uz moča bija 6464 un sapratu, ka tas ir sveiciens no mana vecātēva. Numurzīme 6464 mani pavada vēl līdz šīm brīdim. Tagad gan uz numurzīmes ir palicis tikai viens pārītis 64, kurš tad arī ir mana dzēriena pudeles centrā.

SIA “Efoda”

Reģ.nr. 40103555590
Jur.adrese: Gaiļezera iela 2-63, Rīga, LV-1079
Faktiskā adrese: “Puķes”, Upesciems,
Garkalnes nov., LV-2137
Visas tiesības aizsargātas, 2021